Konkurss par filmu Dzelzs vīrs 3

Klāt pirmā šis vasaras kino sezonas lielfilma un tā, protams, ir Dzelzs vīrs 3. Tās lielfilmiskumu nu arī papildina fakts, ka Avengers pirmā fāze mums ir aiz muguras un tieši Tonijs Starks uzsāk otro fāzi.

Lai atzīmētu šo lielo notikumu visiem Marvel universa faniem ir īstais laiks sarīkot kinommovies.com kādu konkursu. Protams, par godu Dzelzs vīrs 3. Nav šaubu, kas viena no lielākajām MARVEL pasaules burvībām ir tā, ka tas ir vesels universs! Universs, kurš ir pilns ar supervaroņiem, superneģēļiem un viņu labajām rokām. Pats prātā ik pa laikam pārcilāju, kurus varoņus mēs vēl MARVEL ekranizācijās neesam redzējuši un kurus noteikti tur gribētos ieraudzīt. Galu galā atmiņas par lasītajiem komiksiem un skatītājiem animācijas seriāliem (manai paaudzei par laimi dominēja tie nevis pokemoni and shit) ir spilgtas un gribas redzēt jaunus varoņus arī lielā ekrāna versijās.

Un tieši šo pārdomu iedvesmots būs arī konkurss. Kurus ļaunos varoņus Tu gribētu redzēt Dzelzs vīra filmās un kāpēc? Piedalīties konkursā var pavisam vienkārši-te pat komentāros (vēlams ielogojoties ar savu Facebook vai Twitter profilu) vai arī sūtot uz e-pastu smilgamareks@gmail.com ieraksti savu versiju un pamato to. Šajā konkursā nebūs izlozes un uzvarētāji tiks noteikti gana subjektīvi, proti, tiks izvēlēti interesantākie apraksti un pamatojumi, tāpēc šo varam saukt arī par radošo konkursu. Par balvām un uzvarētāju skaitu vēlāk! Balvās ir foršas fīčas no Iron man. Atbildes pieņemu līdz pat mēneša beigām.

Vaiga sviedros (Pain & Gain)


Vaiga sviedros solījās kļūt par vienu no gada jaudīgākajiem kino blogeru seansiem un tam bija vairāka iemesli. Vēlaties uzzināt vairāk (Starship troopers reference)?

Maikls Bejs. Tas ir vārds, kuru nevar nezināt neviens kaut puslīdz aktīvs kino (Holivudas, vēlams) skatītājs, jo tieši Bejs ir viens no tiem milzfilmu režisoriem, kurš ir spējis diktēt modi nu jau teju divu dekāžu garumā kopā (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) ar tādiem smagsvariem kā Spīlbergs un Emerihs. Pērlhārbora, Armagedons, pavisam citā stilā uzņemtie Sliktie puiši (un šeit labi derēs zem šī paragrāfa esošais video) un, protams, arī megaienesīgā franšīze Transformers. Daudzus nopēlumus viņš ir saņēmis tieši par pēdējo, bet tie noteikti nav izskanējuši no manas puses, jo uzskata, ka labāk var būt vienmēr, bet kā režisors Bejs ir paveicis lielisku darbu ar šo brendu (ne jau viņš rakstīja nedaudz sviestainās sižeta līnijas) un es viņam par to saku paldies.

Vaiga sviedros ir savdabīgs Beja side project, kurā gan pulcēti blokbāsteriem raksturīgāki aktieri (Volbers (Valbergs?), Džonsons). Pārstāstīt sīzetu īsti nav jēgas kaut vai tāpēc, ka tas ir bagāts ar vienkārši absolūti trakiem notikumumiem, kas tad arī ir viena no galvenajām P&G vērtībām. Filma nemīņājas uz vietas un ar katru nākamo soli situācija saasinās un tas viss rezultātā nodrošina to, ko no izklaides kino gribas redzēt visupirms-dinamisku notikumu attīstību un pēc iespējas mazāk lieku, samākslotu runu. Domāju, ka ne mazums no mums vismas reizi dzīvē ir aizdomājušies par to kā kļūt bagātiem īsā laikā un bez lielas intelektuālās piepūles. Vaiga sviedros piedāvā ļoti jaudīgu versiju tieši par to. Arī Valberga un Džonsona atrašanās filmā ir kā mēdz teikt spot on. Pietam vēl arī uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts.

Vaiga sviedros negaidīti kļuva par vienu no šī gada labākajām kino pieredzēm (tik tālu) un noteikti varu no savas puses rekomendēt nākamajā gājienā uz kino izvēlēties tieši šo darbu. Savādāk, trakāk un vienlaikus Bejiski!

Dzelzs Vīrs 3 (Iron Man 3)

Pirms Pain & Gain blogeru seansa radās laba izdevība Dzelzs vīrs 3 plusus un mīnusus apspriest ar Sergeju Timoņinu no kino.kults.lv un jāteic, ka vairākos jautājumos mūsu domas bija stripri vien līdzīgas. Tiesa gan šeit apspriest es varu tikai atsevišķas nianses, jo pārējais jau būtu nekrietna spoilošana.

Manā skatījumā lielākā problēma ar Dzelzs vīra turpinājumu (un tas lielā mērā attiecas arī uz otro daļu) ir pamatīga atkāpšanās no realitātes. Pirmā filma spēja izcelties uz teju jebkuras MARVEL lielās ekranizācijas fons, jo piedāvāja supervaroni, kurš principā ir vienkāršs cilvēks, bet labi un moderni bruņots. Pats bruņojums, protams, ar reālo musdienu pasauli vēl nesaskanēja, bet nepameta doma, ka vēl pavisam nedaudz un šādi vai ļoti līdzīgi ietērpi parādīsies arī šaipus ekrānam. Tagad Dzelzs vīrs no tā attālinās un visas ekrānā redzamās darbības jau sāk izskatīties ar vien nesavienojamākas ar realitāti. Lai gan tajā pašā laikā der arī paturēt prātā, ka šeit savu iespaidu nevar neatstāt arī Atriebēji, kuri minētās robežas sagrāva.

Zināmas mieles sagādāja arī tas, cik filma ir kļuvusi pavirša pret Tonija Stārka bruņām kā tādām. Sākotnēji Stārkam bruņas bija kā bērns, viņa paša lolojums un tas lielā mērā turpinājās arī otrajā daļā. Taču trešajā filmā Stārkam to jau ir vairāk par uzvalkiem skapī un viņš vienas cīņas laikā var „pārsēsties” neskaitāmas reizes. Iespējams tā arī ir zināma atsauce uz pašiem komiksiem (ja baigi grib, tad to var saskatīt), bet nedomāju, ka risinājums ir tas veiksmīgākais.

Taču visu iepriekš minēto pat es pats skatu pietiekami relatīvi, jo tās jau ir manis paša filmai uzkrautās ekspektācijas un fanbojiskās vēlmes. Dzelzs vīrs 3 neskatoties uz trūkumiem, lielā mērā tomēr spēj turpināt Atriebējos uzsākto taciņu (Dzels vīrs 3 finansiālo megapanākumu galvenais nodrošinātājs), kas ir specefektiem pārbagāta, humorīga, patriotiska un harizmātiska supervaroņu ņemšanās uz ekrāna. Šajā ziņā viss ir vislabākajā kārtībā un nav nekādu šaubu, ka arī Dzelzs vīrs 3 ir pieskaitāms pie zīmola veiksmīgajiem projektiem, taču vienmēr gribas vēl vairāk, kas arī labi parāda fanu pieķeršanos. Pretējā gadījumā būtu vienalga. Pietam tieši ar šo Marvel projektu arī tiek uzsākta Atriebēju otrā fāze.

Tā pati Karamašīna tikai patriotiskāka.

Ir zināmas aizdomas, ka tagad tādas filmas kā Dzelzs vīrs 3, Tors 2 un Kapteinis Amerika 2 gūs lielus (lielākus) panākumus tieši dēļ fanu lielās mīlestības pret Atriebējiem kopumā un ne tik daudz aiz patikas pret konkrētajiem varoņiem. Jebkurā gadījumā marš uz kinotrātriem atklāt vasaras kino sezonu!

Blogeri aicina uz Tumsā: Zvaigžņu ceļš (Star Trek Into Darkness) pirmizrādi.

Par spīti tam, ka vienīgais “Star”, ko tuvākajā laikā dzirdēsim režisora JJ Abrams sakarā, būs “Wars”, ar “Star Trek” viņam izdevās izcili atdzīvināt filmu sēriju, kura pēdējā desmitgadē bija vairāk pazīstama kā parodiju avots, un nav nekādu šaubu, ka šis turpinājums būs labāks par oriģinālu – galu galā, tam pašam JJ Abrams ir lieliski zināms, kādu vietu popkultūrā ieņem „The Empire Strikes Back”!

Zvaigžņu kuģa “Enterprise” apkalpe atklāj, ka viņu darbība un principi tiek iedragāti pašas organizācijas iekšienē. Pasaule grimst dziļāk bezcerībā. Kapteinis Kērks uzņemas vadīt operāciju, kuras mērķis ir notvert cilvēku, kurš atbildīgs par šo haosu un kura spēkos ir iznīcināt visu cilvēci.

Filmā redzēsim gan visas vecās sejas (Kriss Pains, Zakarijs Kvinto, Zoī Saldanja, Karls Urbans, Saimons Pegs… vārdu sakot visus), gan arī seriāla jaunpienācējus – Alisi Īvi un filmas ļaundari neatkārtojamā Benedikta Kamberbača (BBC seriāls „Šerloks”) izpildījumā. Domājam, ka to, ka mūs gaida pašas augstākās raudzes specefekti, 3D un lens flare efekti, nemaz nevajag pieminēt – pašsaprotami!

Sekojot “Kinoblogeri piedāvā” seansu tradīcijai, filmu (šoreiz 3D versijā) skatīsimies nedēļu ātrāk par citiem – liels paldies iet ārā Paramount Pictures, USS Enterprise apkalpei, Viljamam Šatneram personīgi un lai Spēks ir ar Jums (oops!)

Tiekamies šī gada 9. Maijā, 18:00, k/t Kino Citadele, 11.Auditorijā! Biļetes jau ir pārdošanā: NOPIRKT!

Ielūdz:

Sergejs Musatovs, Kinocast.lv

Sergejs Timoņins, Kinokults.lv

Raivis Žvagiņš, Lelde Veidemane, Uldis Burkevics, Nofilmets.lv

Ģirts Luste, KinoTeikumi.lv

Atskats uz Ņujorkas ēnā (The Place Beyond the Pines) blogeru seansu.

Caur Ņujorkas ēnā esam straujiem soļiem bijām pietuvojušies jau 20. kino blogeru seansam un nav nekādu šaubu, ka tas būs episks vismaz kādā izpausmē. Šoreiz gan uzmanības centrā ir Ņujorkas ēnā.

Šķiet, ka jau filmas oficiālajā preses relīzē minējām par to, ka Ņujorkas ēnā pievienosies labākajām kino blogeru mazo filmu tradīcijām. Nu tādām kā, piemēram, Septiņi psihopāti un Kazino aplaupīšana. Un tā tas tiešām ir sanācis-mēs esam saņēmuši pavisam pieticīgu (no reklamācijas viedokļa) ASV produktu, kurš neskatoties uz to ir bagātināts pat ar Holivudas A klases zvaigznēm. Komēdija, trilleris un tagad arī drāma ir ieripojusi šajā kino blogeru piedāvājuma segmentā

Ņujorkas ēnā piedāvā ļoti interesantu pieeju stāsta pasniegšanas ziņā, jo skatītājiem nav īsti saprotams, tieši kurš no filmas varoņiem ir uzskatāms par galveno un vai tāds vispār ir. Brīdī, kad šķiet, ka jau esi atkodis tālāko filmas paredzamo virzību, notiek kāda pavērsiens, kas visu lielā mērā sagriež kājām gaisā un uzmet tevi jau uz pavisam citām sliedēm.

Pačukstēšu priekšā arī par to, kas vismaz manuprāt Ņujorkas ēnā paceļ krietni virs vidējā sava žanra snieguma. Esam uzmanīgi, iespējams kādam tas izskatīsies pēc spoilošanas. Bieži vien drāmās stāsts izteikti koncentrējas ap kādu vienu varoni vai varoņiem (visbiežāk pretējā dzimuma) un stāsts ir ierobežots striktos laika rāmjos. Ņujorkas ēnā no šiem rāmjiem izkāpj, jo parādas jau minētā varoņu maiņa un arī laika plūdums tiek krietni pagarināts un mēs varam ieskatīties tajā, kas varētu notikt pēc frāzes „un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”.

Ar drāmām ir ļoti vienkārši-ja tās aizķer, tad patīk pat ļoti, ja nē, tad tā nogulstas starp citām filmām, kuras ir vienreiz redzētas un ar to vairāk nekā pietiek. Ņujorkas ēnā man ietilpst pirmajā kategorijā, jo lai arī nav oriģinalitātes kalngals, stāsts, vide, noskaņa un galveno varoņu pārliecinošais tēlojums sevī ievelk.

Kā ierasti pirms seansa sekoja prezentācija no blogeru puses un balvu sadale. Šoreiz apskatījām tēvu un dēlu tematiku citās filmās, jo tieši tā arī lielā mērā caurvija Ņujorkas ēnā.

Par to kā kopā skatījāmies Transā (Trance)

Mums aiz muguras ir nu jau kārtējais kino blogeru seanss un ir skaidrs, ka nākamā Denija Boila filma mūsu pasākumā būs redzama tikai pēc 2-3 gadiem, jo tāda vienkārši ir viņa pieeja.

Nebūs spoilots, ja pateikšu, ka Transā ir filma par atmiņu un par manipulācijām ar to. Sekojot labākajām tematisko prezentāciju tradīcijām, Sergejs mums piedāvāja ieskatu tajā kas tad īsti ir atmiņa. Kādas atmiņas mēdz būt un kas mūsu atmiņu var ietekmēt, kādā veidā utt. Science shit you know! Atstāstīt to nevar, tāpēc piedāvājam iespēju noskatīties prezentāciju tiem, kuri seansu nesaprotamu un neattaisnojamu iemeslu dēļ neapmeklēja.

Transā izrāda lielas ambīcijas, lai kļūtu par vienu no pēdējo gadu iespaidīgākajiem mind fuck gabaliem un lielā mērā tas arī izdodas. Sākumā filma darbojas mērenā tempā un visiem notikumiem ir viegli izsekot līdzi. Tas atslābina un iespējams pavisam apzināti skatītājam izliek lamatas, jo atslabināšanās turpinājumā var nodrošināt daudzus „kas, kā, kāpēc”. Jau pēc brīža viss tik gludi vairs neiet un sižets šķietami sadalās vairākās paralēlās plūsmās un tad ik pa brīdim miksējas kopā. Un ja sākumā atslābinās par daudz, tad tālāk jau brīvi sekot pavedienam kļūst grūti. Katram pieredze var būt sava, bet par sevi varu atklāti pateikt-viegli nebija. Ir gan uzreiz arī mierinājums, prot, uz beigām filma sāk visu salikt pa plauktiņiem un pat ļoti pamatīgas putras gadījumā-viss atkal +/- kļūst skaidrs un tie pie sevis nosaki „āāāā”.

Boilam ir izdevies radīt stilizētu galvas mežģi, kurš, protams, ievērojami atšķiras no tā paša vecā labā Inception. Pirmkārt jau atšķiras par apmēram 150 miljonus budžetā, tādējādi filma koncentrējas uz spēlēšanos ar atmiņu, nevis ar sapņiem. Viss it kā ir ļoti labi nostrādāts, bet tajā pašā laikā bija zināmas nianses, kuras beigās daļēji nosita labās domas. Pirmkārt jau sajūta, ka tas viss kaut kur jau ir redzēts, kas vēl vairāk traucē koncentrēties un rodas vēlēšanās patīt filmu uz priekšu. Un to neglābj nekādi piedāvātie pavērsieni. Un tāpēc gribas teikt, ka Boilma atkal GADNRĪZ tas ir izdevies. Izdevies radīt ikonisku filmu, bet gandrīz neskaitās.

Vai pēc tā visa es gribu teikt, ka Transā nav vērts skatīties? Nebūt ne. Tas ir un paliek Denijs Boils un vismaz vienu reizi to noteikti ir vērsts noskatīties un tad jau pašam arī vērtēt. Vienkārši maz ticams, ka tā kļūs par favorīt filmu no viņa daiļrades.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.